Nu ko, sākam!? :-)

Tas viss aizsākās 2002.gadā, kad Kuldīgas 2.vidusskolas Skolēnu Līdzpārvaldes prezidenta vēlēšanās tika izskatīta mana kandidatūra. Man pašai negribot un nezinot, jo iesniegumu skolas direktorei iesniedzu nevis es, bet mana dvīņu māsa Evita, kas bija metusies uz vienu roku ar mūsu labu draudzeni Agnesi. Un labi, ka tā..

11.klasē es kļuvu par Kuldīgas 2.vidusskolas Skolēnu Līdzpārvaldes prezidenti un savus pienākumus pildīju līdz pat 12.klases izlaidumam. Tas bija košs un krāsains laiks manā dzīvē – neskaitāmi pasākumu skolēniem, skolotājiem, vecāku sapulces, problēmas starp skolēniem un skolotājiem, un to risināšana. Tā bija mana ikdiena, pašai negribot, nezinot, bet kā saka – dzīve iemet, lai iemācītu!

Ja es skolu būtu pametu pēc 9.klases es būtu floriste, jo tai dzīves posmā man oma iemācīja šiverēt pa dārzu, iemīlēt augus, ziedus. Man patika eksperimentēt ar ziedu kompozīcijām, krāsām, formām. Regulāri veidoju dekorācijas mājās un kad mājinieki tās atzinīgi novērtēja, es sapratu, ka tas radošums manī mīt, tikai jāturpina rakt.

Pēc 12.klases es 100% zināju, ka nebūšu ne floriste, ne dekorētāja. Es iestājos Ekonomikas un Kultūras augstskolā, lai mācītos “Kultūras vadību”. Pēc augstskolas beigšanas (tai tālajā 2011.gadā) es kļuvu par kvalificētu kultūras vadītāju. Man likās, ka man jāizmācās kultūras vadība augstākajā līmenī un tad jau es varēšu jebko mazu piemācīties klāt, lai paceltu savu kvalifikāciju, jo kā mana oma teica: “..Vita (tā viņa mani mīļi bija iesaukusi), azotē visiem vajag vismaz vienu augstāko izglītību!..” Un ar tādu omas iekaltu frāzi es mērķtiecīgi uz to arī gāju.

Man jau kauna nekad nav bijis, tas ar no omas, jo oma bieži man teica: “..Vita, ej un runā, jo pa muti taču neviens nedos!..” Tā nu es gāju un runāju. Jau 2.kursā es strādāju pirmajā pasākumu aģentūrā, tad mani pārpirka viena cita pasākumu aģentūra. Bet man jau neviens nepateica, lai tai pasākumu nonstopā es nesadegu. Un es sadegu, kā jau kārtīgs, pedantisks, uz panākumiem vērts cilvēks. Sadegu un tad pasākumiem paņēmu pauzi, jo vajadzēja saprast kā to dzirksteli, cik ļoti patīk organizēt, mazliet piebremzēt, lai nesadegtu.

Kamēr kasīju sevi kopā, uzrakstīju savu bakalaura darbu un tā netīšām nomainīju profesiju. Sāku strādāt Latviešu Radio. Man iemācīja radio dzīvi no nulles. Es organizēju Latviešu Radio ballītes (protams, organizēšana man taču ir asinīs), ikdienā strādāju ar radio sociālo vidi un latviešu mūziķiem. Tā es iepazinos ar cienījamo mūzikas izdevēju, dzejnieku un vienkārši lielisku bosu Guntaru Raču.

Kad radio tika likvidēts mana radio dzīve bija beigusies. Rakstot atvadu vēstuli saviem sadarbības partneriem, tai skaitā Guntaram, saņēmu no viņa atbildi: ‘”..Es jau kādu laiku sev meklēju asistentu..” Un tā pēc dažām sarunām es kļuvu par Guntara labo roku. Mūzikas izdošanas, preses relīzes, video prezentācijas, albumu izdošanas, koncerttūres utt. – tā visa kļuva par manu ikdienu. Arī šo, mūzikas izdevēja, arodu man Guntars iemācīja pats. Un par to paldies! Tas deva man plašākas zināšanas un skatienu kā tas viss notiek. Vispār, man ir ļoti paveicies ar vadītājiem, kas ir noticējuši man un iemācījuši daudzas lietas no nulles. Otra lieta – nav jābaidās mainīt savu profesiju par 180 grādiem. Tas tikai paplašinās Tavu redzējumu!

Ar 2014.gadu es esmu sava radošā uzņēmuma Communication ART vadītāja – svētku režisore – kāzu organizatore – mūzikas menedžere un sociālo lapu administratore. Šai savā mīļajā radošajā uzņēmumā es esmu apvienojusi visu, ko es māku – veiksmīgi vadīt lielas un mazas komandas, uzburt skaistus – neaizmirstamus svētkus, tsk. Kāzas, vecmeitu ballītes, komandas saliedēšanās pasākumus (tautā saukti – team building), uzņēmuma Ziemassvētku balles vai labāko darbinieku apbalvošanas ceremonijas, atklāšanas un prezentācijas. Mans sirds darbs ir palīdzēt Latvijas mūziķiem iemirdzēties Latvijas mūzikas industrijas zvaigžņu galaktikā un palīdzēt uzņēmumiem sakārtot sociālo vidi, iemācīt radoši izpausties un atrast savu “es”.

Es mīlu savu darbu – darbs ir mans mīļākai hobijs, jo manā ikdienā nav rutīnas, tikai krāsas, pozitīva komunikācija, radošas izpausmes un, protams, svētki. Ak, kā man patīk svētki. Un ne jau tāpat mana uzņēmuma moto ir: “..Katra diena ir kā svētku diena, tāpēc – PRIEKĀ!..” Priekā? Protams, jo dzīve taču ir viena un katru dienu, mirkli vajag piepildīt ar svētkiem.

Kad svinam kopā? 😊

Ar sauli –

ComART boss, Vivita